Melatonīns („miega hormons”) ir hormons, kas piedalās miega un nomodā būšanas ritma regulēšanā, un to izdala epifīze. Dienas laikā melatonīns izdalās nelielā daudzumā, vakarā tā daudzums palielinās, maksimumu sasniedzot plkstn. 2-4 naktī, un samazinās, rītam tuvojoties. Melatonīna izdalīšanās daudzums atšķiras dažādām vecuma grupām: zīdaiņiem un bērniem naktī melatonīns izdalās lielā daudzumā, bet izlīdzinās, sasniedzot pubertātes vecumu. Pieaugušajiem melatonīna izdalīšanās ritms paliek nemainīgā līmenī, bet nakts miega koncentrācija ar laiku samazinās, un vecākiem cilvēkiem dienas un nakts melatonīna koncentrācijas daudzums neatšķiras. Tomēr visās vecuma grupās katram cilvēkam melatonīna daudzuma izdalīšanās ir ļoti individuāla
Melatonīna uzņemšana palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku. Melatonīns pazemina ķermeņa temperatūru un samazina modrību, radot miegainumu, kā rezultātā cilvēks aizmieg un ir spējīgs gulēt. Melatonīna tablešu lietošana tiek atzīta par efektīvu līdzekli iemigšanas atvieglošanā, ja iemigšanas problēmas nav radušās fizisku vai psihisku traucējumu sakarā. Arī vecākiem cilvēkiem melatonīna uzņemšana atvieglo iemigšanu, īpaši tiem, kam melatonīns neizstrādājas pietiekamā daudzumā.
Melatonīns atvieglo ar diennakts ritma izjaukšanu saistītās sajūtas. Izmaiņas cilvēka bioloģiskajā diennakts ritmā rodas, ja jāšķērso vismaz četras laika zonas. Lidojot uz austrumiem, parasti cilvēks cieš smagāk no laika zonu maiņas kā tad, ja ceļo uz rietumiem.
Skatīt reģistros >
